Janvāra otrā puse Latvijā šogad ir parādījusi savu skarbāko seju. Pēc mainīga gada sākuma mūs ir sasniedzis Arktikas aukstuma vilnis, kas daudzviet licis termometra stabiņam noslīdēt līdz pat -18 vai -20 grādu atzīmei.
Šis ir laiks, kad daba šķiet pilnībā sastingusi un sniegs zem kājām gurkst īpaši skaļi. Tomēr jaunākās sinoptiķu prognozes liecina, ka šis sastingums var būt mānīgs – mūs gaida krasas izmaiņas, ko meteorologi dēvē par “atmosfēras šūpolēm”.
Daudzi dārzu saimnieki ar bažām vēro pašreizējo bargo salu, īpaši tajās vietās, kur iepriekšējo atkušņu laikā sniega sega kļuva plāna. Šobrīd piedzīvotais aukstums ir nopietns pārbaudījums augu izturībai, taču jau janvāra beigās mūs sagaida jauns pavērsiens, kas liks ziemai uz brīdi atkāpties, paverot ceļu negaidīti siltām gaisa masām.
Prognoze janvāra izskaņai: atmosfēras upe un atkusnis
Pašreizējie dati rāda, ka janvāra pēdējā dekāde solās būt viena no nemierīgākajām pēdējo gadu laikā. Saskaņā ar jaunākajām prognozēm, janvāra pašās beigās gaidāma tā saucamā “atmosfēras upes” ietekme – spēcīga un silta gaisa plūsma no Atlantijas okeāna, kas burtiski izstums Arktisko aukstumu no mūsu reģiona.
Sinoptiķi brīdina, ka ap 26. janvāri temperatūra var strauji pakāpties virs nulles. Šāds krasais temperatūras “lēciens” radīs bīstamu atklu un ledus lietu, ko veidos lietus, krītot uz stipri sasalušas zemes virsmas. Šis “slidenais janvāris” būs liels izaicinājums gan gājējiem, gan autovadītājiem, jo ceļi dažu stundu laikā var pārvērsties par spoguļgludām slidotavām.
Februāris solās būt neparedzams un “nervozs”
Meteorologi brīdina, ka februāris šogad būs īsts pacietības pārbaudījums. Mēs piedzīvosim krasas svārstības pat dažu stundu laikā. Tas nozīmē, ka no rīta mūs var pamodināt sals, bet jau pēcpusdienā gaisā var parādīties pavasarīga dūmaka un atkusnis.
Šī cīņa starp ziemu un pavasari notiks tieši virs mūsu galvām, atnesot gan spēcīgus sniegputeņus, gan negaidītus lietus periodus.
Pie tik krasām temperatūras svārstībām atmosfērā veidojas liela nestabilitāte. Tas var novest pie intensīvām sniega brāzmām, kuras retākos gadījumos pavada pat pērkona dārdi – fenomens, ko pēdējos gados Latvijas ziemās esam novērojuši arvien biežāk pie straujām gaisa masu maiņām.
Sniega sega pret kailsalu: izaicinājums dārzam
Pašreizējais bargs sals ir visdrošākais tajās vietās, kur zemi joprojām klāj stabila sniega kārta. Sniegs kalpo kā dabiska sega, kas pasargā augu saknes un jaunos asnus no izsalšanas.
Tomēr dārzniekiem lielākās bažas rada situācija, ja gaidāmais janvāra beigu atkusnis pilnībā nolīdzinās sniegu, bet tam sekos jauns sala vilnis februāra sākumā.
Kailsals ir daudz bīstamāks par jebkuru sniegputeni. Tāpēc šajās dienās dārzā vēlams raudzīties, lai sniegs no taciņām tiktu uzmests uz jutīgākajām puķu dobēm vai augļu koku sakņu kakliņiem.
Ja janvāra beigās tiešām uznāks prognozētais lietus uz sasalušas zemes, svarīgi nodrošināt, lai ūdens krātuves neveidojas tieši virs rudenī iestādītajām sīpolpuķēm.
Vai šī tiešām ir mūsu pēdējā sniegotā ziema?
Starp zinātniekiem arvien biežāk izskan diskusijas par to, ka stabilas ziemas ar nemainīgu salu kļūst par retumu. Šis janvāra bargs aukstums mums atgādina, ka ziema joprojām prot parādīt raksturu, taču tās kopējais ilgums sarūk.
Klimata pārmaiņas Latvijā visstraujāk izpaužas tieši caur šādiem ekstrēmiem kontrastiem – no -20 grādiem līdz pavasarīgam siltumam dažu dienu ietvaros. Sniegs kļūst par īslaicīgāku un kaprīzāku viesi, kas prasa pavisam citu pieeju dārzu plānošanā.
Dabas mācība par pacietību
Šīs laikapstākļu šūpoles janvāra beigās mums atgādina par to, cik svarīgi ir būt gataviem pielāgoties. Bargais janvāra aukstums ir savā ziņā svētība – tas iznīcina dārza kaitēkļus un nodrošina augiem nepieciešamo miera periodu.
Galvenā mācība, ko mēs gūstam šajā nemierīgajā ziemā, ir miers un pacietība. Svarīgākais ir neļauties satraukumam pie katras mainīgās prognozes, bet gan būt gataviem tam, ka ziema savus pēdējos vārdus vēl nav teikusi.
Kā sagatavoties laikapstākļu šūpolēm?
Drošība uz ceļa: Atkušņa sākumā, kad siltais gaiss sastopas ar sasalušu asfaltu, veidojas “melnais ledus”. Pārbaudiet logu mazgājamā šķidruma un slotiņu stāvokli jau laikus, jo šķīdonis un sāls uz vējstikla janvāra beigās būs ikdiena.
Mājokļa pasargāšana: Straujš atkusnis pēc barga sala var radīt problēmas notekcaurulēm. Pārliecinieties, vai tās nav aizsalušas vai aizsērējušas ar ledu, lai kūstošais ūdens nesāktu tecēt pa mājas fasādi vai neapplūdinātu pagrabu.
Auto akumulators: Pēc ilgstoša sala un pirms straujām temperatūras maiņām auto akumulators ir visvairāk noslogots. Ja plānojat garāku braucienu mēneša beigās, vēlams pārliecināties par tā uzlādes līmeni.
Dārzā: Ja iespējams, novirziet kūstošā sniega ūdeņus prom no daudzgadīgo augu stādījumiem, lai izslēgtu sakņu izmirkšanu un vēlāku izsalšanu, ja februārī atgriezīsies sals.
